9.diena. Tocón – Quéntar.

19.aprīlis, 2024, 15.3 km. Mans ieguvums no Vinčenco ir jauns apps. Gronze maps. Visi Spānijas ceļi uz Santjago ir šeit. Tas šobrīd tā….galvenais, te ir cita taka uz nākamo apdzīvoto vietu, jo pēc manas kartes, bija jādodas atpakaļ, kādus 1.3km, lai dotos tālāk. Nedaudz augšup un dzirdu tādu labu, vienmērīgu dūkšanu. Puķes šeit ir, tad pamanu arī bišu stropus. Kāda bite (man izklausās liela un kaujinieciska) taranē manus matus…mēģinu atvairīties un pēc iespējas ātrāk pamest šo bišu karaļvalsti. Izdodas ..ar nelielu izbīli, bet bez lielām kaujām un sadzēlumiem. Iebrienu balti smilšainā valstībā. Te tik kinīšus filmēt… sireāls skats. Nez kāpēc ienāk prātā, ka, ja nu sākas zemestrīce, no šīs baltās ielejas būtu ļoti ātri jātiek ārā. Atkal lejup un lejup…..līdz Quentar. Vēl viena Dieva auss…vēl ekstrēmāki kalniņi un lejiņas pašā ciematā… Bļin (piedodiet) aizej tik uz veikalu, hahaha!!! Bet vieta kur palikt – miljons! Amazones džungļu un paradīzes dārza savienojums. Vienīgais mīnuss – ļoooti augstu jākāpj…pēc tam gan ritīgi sasmējos par plakātiņu uz sienas: “A kurš teica, ka ceļš uz Paradīzi būs viegls!”. Pilnīgi hipijiska un transpersonāla vieta. Meitenei, ar ko guļu vienā istabā bundziņas līdz, skapī glabājas vesela kaudze šamanisku priekšmetu. Nez kāpēc iedomājos, ka šī būtu ideāla vieta kādam satusītim. Lieta, ko nožēloju – nenofočēju vietējo mājdzīvnieku – palielu bruņurupuci. Man bērnībā bija līdzīgs, tiesa pusotras reizes mazāks. Kā ceļiniekam, vairāki bonusi par gultasvietu! Pamēginiet uzminēt paši. Gulta – bez otrā stāva, spilvens – normāls!!!, gultas veļa!!!!, un bija pat frotē dvielis un fēns vannas istabā! Re kā! 5 zvaigznes!Vakarā padomāju – vajag tak nonākt šādās vietās, tā, pilnīgi uz dullo.