22.diena. Hinojosa del Duque – Monterrubio de la Serena.

2.maijs, 2024, 31.9 km. No rīta rada 3°C ar jušanu 1 grāds. Mario jau 5 reizi atgādina man neiet pa gājēju taku pie upēm, bet pa šoseju. Lo sé, Mario, ruta para bicicletas, a la izquierda, yo recuerdo! Labi, ka esmu mierīga no matu galiņiem līdz papēžiem. Uzģērbju mugurā visu, kas man ir, jo, pirmkārt auksts, otrkārt šis ir agrākais rīts, kad izeju. Saule vēl tikai taisās aust. Noder vakardien uzzīmētā karte bāram, kas ir vaļā tik agri, jo karstu kafiju šorīt gribas. Kaut kā iestumju sevī arī vienu keksiņu. …tā lai cukurs būtu!Labi, ka drusku pierimis vakardienas aukstais vējš, tad tik jāsoļo. Šodien apkārt lauki un dienas spožākās zvaigznes pļavas. Skaistas, garu zāli un ziediem, tas nekas, ka taku brīžiem var tikai nojaust, bet brīžiem tās vienkārši nav. Kājas jācilā augstu pāri sagūlušiem vai nopļautiem zāles vaļņiem. Ļoti dabiski, zaļi, laucinieciski un forši, tikai tas krietni palēnina gaitu šodienas pagarajā ceļā. Pie kam apkārtceļš, runā, piepluso vēl kādus 2 km.Pēdējais posms asfalts, tiesa gan kārtīgs, patīkams un spilgts ceļa gabals! Nevar teikt, ka pēdējie kilometri nāk viegli, bet, ieslēdzot robotiņu, kaut kā līdz galam tieku. Vakarā esam alberģī – es, abi itāļi un mums pievienojies kāds francūzis ar saknēm no Portugāles (a to es domāju, ko tik pieklājīgs un izglītots). Alberģī ir paliels virtuves galds, kur kaut kā visi sasēžam kopā. Drīz atskrien arī Pepe. Mario man palīdz sarezervēt uz priekšu guļamvietas, un atstiepj no kaut kurienes sildītāju, lai es nenosalstu. (Hmm ..nav man nemaz auksti). Sēžam, runājamies, smejamies un beigās pat safočējamies! Izvēršas jauks un jautrs vakars.