17.diena. Santa Cruz – Córdoba. Córdoba.

27.aprīlis, 2024, (25.9 km).Kad no rīta Pepe sāk rosīties, saklausu aizdomīgas skaņas aiz loga. Kaut kas paskaļi pakšķ. Ieslēdz uguni un normāli sapakojies, uzsaucu Pepem, bet šis, nē, tranquila ….Tev vēl stundu, ko gulēt! Tā, klusu sapakojies, pasaka…nu tad kaut kur tiksimies un prom ir. Kad pieceļos, joprojām līst. Sola, ka drīz varētu parstāt, bet prognozes par lietus beigšanos bīdās uz priekšu līdz ar pulksteni. Pieturā, tāpat kā es, autobusu gaida viens itāļu pāris. Interesanti, naktsvietās viņus redzējusi neesmu, laikam nakšņo dārgākas vietās. Kordoba sagaida mani ar tumšām debesīm un lietu. Nu kas tas tāds ir….pirmo reizi lietu piedzīvoju Granadā, un otro reizi tagad, kad taisījos ritīgi izstaigāties pa Kordobu. Pie kam …pārsteigums!!! – hahaha – te ir fiesta!! Cruces de Mayo! Man līdz hostelim jāiet 23 minūtes, bet lietus līst bagātīgi. Negribas salīt, tāpēc pāris stundas pagaidu autoostā. Hostelis arī man piešķirs gultasvietas durvju kodu tikai 15. Šis vispār ir hostelis, kur viss notiek caur aplikāciju un epastu. Iečekoties – aplikācija, izčekoties – aplikācija, kaut, ko gribi….raksti. Bet visādi citādi hostelim smuks iekšpagalms, daudz un ērtas koplietošanas telpas, atpūtas vietas, pat peldbaseins (lai tur piekļūtu – kodiņu saņemsi caur aplikāciju). Protams šis laiks nav lētākais laiks, kad šeit būt, un labi vien, ka izdevās nobukot, kur galviņu nolikt. Daudzās vietās man teica, viss aizņemts.Nu labi, ka lietus ir beidzies un varu apstaigāt kādu daļu. Jā, visa pilsēta pulsē. Krusti tiek izdaiļoti ar puķēm, visi ir ielās, dzer alu, tusē, kāds dejo, skan skaļa mūzika un vēl skaļāka spāņu čalošana. Arī tūristu daudz. Daža vieta man ataust atmiņā, kā redzēta, un šī pilsēta man joprojām patīk. Ņiguņags te liels! Pirms gulētiešanas atrodu, kur ir autobusa pietura, kurā man jābūt no rīta. Ceļš ārā no Kordobas būs tas otrs gabals, ko nogriezīšu, lai noteiktajā laikā sasniegtu Meridu. Jārāpjas uz otro stāvu. Šī ir pirmā reize šajā Ceļā, kad guļu augšā.Varbūt īss kopsavilkums posmam Granada – Kordoba. Daudz dažādu kalnu, daudz kāpšanas augšup lejup, skaisti skati….un daudz olīvkoku lauku. Priekš ekonomiski ceļojošiem, šis būs padārgs posms, jo municipālo alberģu praktiski nav. Ejamie gabali lielākoties šajā posmā, kā arī visā Mozarabe ceļā līdz Meridai, ir bez lielām iespējām iestiprināties un atpūsties kaut kur pa vidu. Tas nozīmē, jānes līdzi kāds ēdamais un dzeramais (tas gan pats par sevi). Tātad skaists, ne gluži viegls un ne gluži lēts posms.